Одну секунду
Что-то сучилось. Попробуйте еще раз.
Veiksmigs bizness смотреть последние обновления за сегодня на .
Šobrīd manas komandas vidējais apgrozījums mēnesī ir 100 000 EUR. Lai nākamajā gadā sasniegtu 250 000 EUR mēnesī, mēs fokusēsimies uz 10 lietām. Šajā video uzzināsi, kuri punkti ir prioritāte, lai izpildītu šo mērķi! Čau! Mani sauc Niks un mēs ar komandu palīdzam uzņēmumiem augt! Esmu izveidojis šo kanālu, lai veidotu saturu, kas ir vērtīgs un brīvi pieejams ikvienam. Pievienojies biznesa izaugsmes grupai (bezmaksas): 🤍 Ieplāno stratēģijas sesiju, lai saņemtu konkrētu plānu biznesa attīstībai: 🤍 Instagram | 🤍niksjansons Mājaslapa | 🤍 Stay sharp!
Pēc desmit dienām – 23. aprīļa vakarā - Latvijas Televīzijas ēterā būs redzama plaša ekspertu diskusija “Lielais jautājums” - par Latvijas reģionālo attīstību. Vai dzīvei ārpus Rīgas un citām lielākajām pilsētām ir nākotnes perspektīva? Vai dzīvot laukos nozīmē smagi strādāt lauksaimniecībā, braukt pa sliktiem ceļiem, nesaņemt labu veselības aprūpi un kvalitatīvu izglītību? Pirms diskusijas Panorāmā demonstrēsim sižetu sēriju par dažādu cilvēku dzīves pieredzi, meklējot izdevīgākos dzīves un darba variantus Latvijā. Šovakar viesosimies pie Ļaudonas pagasta jaunā amatnieka Anda Apsīša. Izstudējis tieslietas Rīgā, viņš dzimtajās lauku mājās gatavo... šaujamos lokus un bultas, ko pārdod interneta izsoļu vietnē “ebay.com”. Andis ar savu paraugu mudina arī citus reģiona jauniešus nesteigties pārcelties uz pilsētu vai doties peļņā uz ārzemēm, bet izdomāt, kā nopelnīt savās mājās – pat ja nav lielas zemes platības un vēlmes nodarboties ar lauksaimniecību. Turpina Maija Migla.
Lai gan pļavās daudzi augi jau noziedējuši, ārstniecības augu vācējiem darba netrūkst. Vēl jāievāc rudenī ziedošie augi un dažādas vērtīgas ogas. Taču ne jau tikai savām vajadzībām zālīšu pazinēji ārstniecības augus ievāc. Mūsdienās to vākšana un apstrāde var kļūt arī par veiksmīgu bizenesu. Turpina Vidzemes tv.
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti - medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. To ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus dabisko pļavu produkti var nodrošināt veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas arvien ieinteresētākajam un izglītotākajam pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses. Ziemeļvalstu pieredzes stāsti par dabai draudzīgu saimniekošanu var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā. Majsana Pense (Majsan Pense) strādā veikalu tīklā "Coop" Zviedrijā un ir atbildīga par gaļas produktu piedāvājumu un piegādi visiem "Coop" veikaliem visā valstī. Sarunā viņa atklāj, ka izvēli par labu pļavas gaļas zīmola - kvalitātes programmas “Naturbeteskött” produkcijas realizēšanai "Coop" veikalos ietekmējis vides faktors: "Veikalos mēs vēlamies realizēt vairāk tādu gaļas produkciju, kas iegūta no liellopiem ganībās, tiem atrodoties dabisko zālāju ainavā. Mūsdienās Zviedrijā vasaras periodā liela daļa liellopu vairs netiek ganīti. Bet mēs zinām, ka “Naturbeteskött” liellopiem ir jāganās un ka tas nāk par labu gan ainavai, gan faunai, gan daudzām citām vides lietām. Tāds arī bija iemesls sadarbības sākumam." Aicinām noskatīties ekspresinterviju ar Majsanu Pensi un uzzināt vairāk par pļavas gaļas zīmola “Naturbeteskött” produkciju un tās realizāciju "Coop" veikalos Zviedrijā! Video ir sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par video saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti - medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. To ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus dabisko pļavu produkti var nodrošināt veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas arvien ieinteresētākajam un izglītotākajam pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses. Ziemeļvalstu pieredzes stāsti par dabai draudzīgu saimniekošanu var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā. Somijā pļavas gaļas ražošanas tradīcijas pastāv jau gadu desmitiem. Tomēr tikai 2020. gadā pēc ilgstoša poliloga ar ražotājiem, vides organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, ražotāju grupa nodibināja Somijā pirmo dabisko pļavu gaļas ražotāju asociāciju (Luonnonlaidunlihan tuottajat ry). Asociācijas izvirzītais mērķis ir apvienot ražotājus un veicināt dabisko zālāju apsaimniekošanu un stiprināt videi draudzīgu gaļas ražošanu ar augstiem dzīvnieku labturības standartiem. Salmensuu Herefordas šķirnes liellopu audzētāji ir Somijas dabisko pļavu gaļas asociācijas dalībnieki. Salmensuu saimniecības īpašnieki Marī un Anti Toivoneni dalās pieredzē par tiešo tirdzniecību, sabiedrības pieaugošo interesi par ražošanas ietekmi uz vidi un par to, kāpēc izvēlas saimniekot videi draudzīgi. Video ir sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par video saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti - medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. To ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus dabisko pļavu produkti var nodrošināt veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas arvien ieinteresētākajam un izglītotākajam pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses. Ziemeļvalstu pieredzes stāsti par dabai draudzīgu saimniekošanu var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā. Anna Džeimisone (Anna Jamieson) ir Zviedrijas pļavas gaļas zīmola - kvalitātes programmas “Naturbeteskött” izveidotāja un Zviedrijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas pārstāve. Viņa stāsta par vairāk nekā 20 uzcītīgiem darba gadiem, kuros “Naturbeteskött” ir kļuvis par atpazīstamu un uzticamu marķējumu, un arī par to, ko dažādi Zviedrijas pircēji saprot ar "kvalitatīvu gaļu". Aicinām noskatīties video un uzzināt vairāk par “Naturbeteskött” zīmola tapšanu un filozofiju, kā arī par “Naturbeteskött” produkcijas popularitāti Zviedrijā! Video ir sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par video saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti - medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. To ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus dabisko pļavu produkti var nodrošināt veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas arvien ieinteresētākajam un izglītotākajam pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses. Ziemeļvalstu pieredzes stāsti par dabai draudzīgu saimniekošanu var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā. Somijā pļavas gaļas ražošanas tradīcijas pastāv jau gadu desmitiem. Tomēr tikai 2020. gadā pēc ilgstoša poliloga ar ražotājiem, vides organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, ražotāju grupa nodibināja Somijā pirmo dabisko pļavu gaļas ražotāju asociāciju (Luonnonlaidunlihan tuottajat ry). Asociācijas izvirzītais mērķis ir apvienot ražotājus un veicināt dabisko zālāju apsaimniekošanu un stiprināt videi draudzīgu gaļas ražošanu ar augstiem dzīvnieku labturības standartiem. Somijas dabisko pļavu gaļas ražotāju asociācijai ir pievienojusies arī Bosgård saimniecība. Tā ir bioloģiski sertificēta saimniecība un viena no lielākajām dabisko zālāju ganību teritorijām Somijas dienvidos. Bosgård saimniecības galvenā produkcija ir Šarolē šķirnes liellopi, kuri ganās jūras piekrastes pļavās. Bosgård saimniecības īpašnieks Markus Valšs (Marcus Walsh) pastāsta, ar ko ir īpaša tās teritorija un kādā veidā tiek pārdota saražotā liellopu gaļas produkcija. Plašāka informācija par Bosgård pārstāvjiem un ražoto produkciju ir pieejama šeit: 🤍 Video ir sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par video saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti - medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. To ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus dabisko pļavu produkti var nodrošināt veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas arvien ieinteresētākajam un izglītotākajam pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses. Ziemeļvalstu pieredzes stāsti par dabai draudzīgu saimniekošanu var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā. Somijā pļavas gaļas ražošanas tradīcijas pastāv jau gadu desmitiem. Tomēr tikai 2020. gadā pēc ilgstoša poliloga ar ražotājiem, vides organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, ražotāju grupa nodibināja Somijā pirmo dabisko pļavu gaļas ražotāju asociāciju (Luonnonlaidunlihan tuottajat ry). Asociācijas izvirzītais mērķis ir apvienot ražotājus un veicināt dabisko zālāju apsaimniekošanu un stiprināt videi draudzīgu gaļas ražošanu ar augstiem dzīvnieku labturības standartiem. Saloniemi saimniecība ir Somijas dabisko pļavu gaļas ražotāju asociācijas biedrs. Tās īpašniece Rita Saloniemi (Riitta Saloniemi) stāsta par interesentiem atvērtas saimniecības izglītojošo nozīmi, dzīvnieku labsajūtu dabiskajās pļavās, ganību teritorijas atjaunošanu no meža, dažādām produkcijas realizēšanas tehnikām un vairākiem citiem ar videi draudzīgu saimniekošanu saistītiem aspektiem. Video ir sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par video saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti - medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. To ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus dabisko pļavu produkti var nodrošināt veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas arvien ieinteresētākajam un izglītotākajam pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses. Ziemeļvalstu pieredzes stāsti par dabai draudzīgu saimniekošanu var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā. Apzinot Zviedrijas pieredzi, cildināma ir pļavas gaļas zīmola “Naturbeteskött” veidotāju pārliecība un uzcītība, 25 neatlaidīgu darba gadu laikā nostiprinot savas pozīcijas Zviedrijas tirgū kā klimatam un videi draudzīgāks gaļas ražošanas veids. Politiķi un vides organizācijas atbalsta ideju pa liellopu un jēru gaļas ražošanu dabiskos zālājos ar augstu pievienoto vērtību. Arī patērētāji arvien vairāk interesējas par to, kāda veida gaļu tie patērē. Abi faktori ir veicinājuši zīmola produkcijas lielāku virzību tirgū. “Naturbeteskött” nav tikai zīmols – tā ir kvalitātes programma. Tikai izpildot izvirzītos nosacījumus, ražotājs drīkst izmantot “Naturbeteskött” zīmola marķējumu savas produkcijas tirdzniecībā vai to izmantot kā papildu marķējumu citiem izmantotajiem marķējumiem uz iepakojuma. “Naturbeteskött” ražošanas kritēriji ir daļa no valsts kvalitātes nodrošināšanas standarta IP Sigill, kas izveidots kā trešās puses kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Ražotājiem jāizpilda vispārējās standarta prasības, piemēram, paškontrole, dzīvnieku labturība un produkcijas izsekojamība. Tāpat nepieciešams ievērot prasības, kas vērstas tieši uz pļavas gaļas ražošanu ar detalizētāk izstrādātiem nosacījumiem par dabīgo zālāju izmantošanu gaļas ražošanas ciklā. Kristīna Forsberga (Kristina Forsberg) vada Fröö Gård saimniecību Zviedrijā, kurā tiek audzēti liellopi. Saražotā produkcija atbilst “Naturbeteskött” zīmola prasībām un tiek pārdota vairākos veidos: saimniecības veikalā un uzņēmumam “Charkmann”, kurš saražoto gaļas produkciju realizē reģionālajos veikalos un restorānos. Šajā video Kristīna stāsta par izvēli pievienoties “Naturbeteskött” kvalitātes programmai, zemnieku izaicinājumiem un produkcijas tirdzniecības praksēm. Vairāk par Fröö Gård saimniecības darbības principiem un produkciju: 🤍 Video ir sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par video saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.
Atzīstiet kļūdas svarīgi ir vienu reizi vairāk piecelties nekā nokrist, par principiem, kas jāievēro biznesā, stāsta uzņēmēja Aiva Vīksna.
Mārtiņš Svilpe teju 25 gadus nodarbojas ar suņu audzēšanu. Pirms pusotra gada viņš uzsāka kādu īpašu, šaura profila uzņēmējdarbību - Krustpils novada Krustpils pagastā atvēra suņu viesnīcu. Voljēru un citu palīgēku izbūvē ieguldīti vairāki desmiti tūkstošu latu. Neraugoties uz ekonomisko krīzi valstī arī šodien suņu viesnīca turpina pastāvēt. Vidusdaugavas televīzija devās izzināt, kas ir savdabīgā biznesa izdzīvošanas fenomens?
Uzņēmējs ar 18 gadu pieredzi, līdz šim izveidojis sešus dažādus biznesus, kopš skolas beigšanas dzīvojis, strādājis un uzkrājis kaudzi zināšanu ārvalstīs, Jānis pēc 13 gadu prombūtnes tomēr atgriezās uz dzīvi Latvijā, lai vadītu savu uzņēmumu Mailigen šeit. 18 gadu vecumā Jānis izmantoja iespēju un aizbrauca studijās uz Dāniju. Jau pēc gada viņš tur uzsāka savu pirmo biznesu un vēl pēc gada pārcēlās uz Taizemi. Pēc tam sekoja Zviedrija, Itālija, Ķīna, Filipīnas, Singapūra un Malaizija. Kā sākt biznesu, kā notestēt biznesa ideju, kā veidot attiecības ar saviem klientiem un cik svarīgi ir ieguldīt laiku sevī? Par to un daudz ko citu parunājām šajā podkāstā. Uzzini vairāk par Jāni šeit: 🤍 Instagram: 🤍 Klausies podkāsta audio versiju sev ērtākajā platformā: 🤍 Apple Podcasts: 🤍 Spotify: 🤍 Google Podcasts: 🤍
Bārs / naktsklubs BABOON BAR Tukumā, Brīvības laukumā 11. Seko mums: 🤍 🤍 🤍 🤍
TOP-10 Small Business Ideas With Low Investment 2023. How to Start a Low Cost Businesses More information on each business idea: 🤍
Latvijas dziesmu svētku radošais direktors, Latvijas Nacionālās bibliotēkas radošais direktors un Ventspils Augstskolas absolvents Gatis MŪRNIEKS: "Ventspils Augstskola ir veiksmīgs karjeras sākums..." 🤍venta.lv
Lai, pareizi atvērtu mazo biznesu vajag izdarīt dažas darbības, tās nosaucu savos vārdos. Apmeklējiet manu facebook lapu 🤍 Es runāju par sešiem punktiem, ar kuriem vajag sākt savu mazo biznesu. Bizness būs veiksmīgs ja ievērosim šos punktus un katram no tiem savā uzņēmumā pievērsīsim uzmanību. Padalies ar manu video 🤍 Paskatieties vēl vienu video 🤍
Pirms pāris gadiem Māris Lapiņš nodibināja savu uzņēmumu un uzsāka ražot dažādus produktus no mārrutkiem. Piedāvājumā ir gan mērcītes, gan konfektes no mārrutkiem. Pats interesantākais šajā stāstā ir tas, ka Māris savu uzņēmējdarbību veic nevis kādā lauku sētā, bet gan daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī. Kā tas viss sākās un kā viņam sokas ar mārrutku biznesu dzīvokli, tūliņ pastāstīs kolēģis Uldis Birziņš.
Mēs, Rīta panorāma, turpinām jums stāstīt par veiksmīgiem cilvēkiem Latvijas laukos. Mūsu kolēģis Uldis Birziņš šoreiz ir devies uz Smiltenes pusi, Launkalenes pagasta Ezerlejām, kur saimniece Evita un saimnieks Guntis nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību.
Ekonomikas un kultūras augstskola LNT raidījuma „Veiksmīgs uzņēmums” sižetā
Īsa pamācība, kā uzasināt virtuves nažus, neieguldot daudz līdzekļus un iepriecinot mājsaimnieci. Asinot tiek izmantota MDF ripa, piesātināta ar GOI pastu. Nazi sabojāt gandrīz nav iespējams.
Liela daļa no mums aptuveni reizi gadā savā darba vietā saņem uzņēmuma vai iestādes vadības izsūtītu aptaujas anketu, lai noskaidrotu, kā tad mēs īsi jūtamies savā darba vietā. Tomēr šādas aptaujas var izrādīties nekam nederīgas, jo, iespējams, daļa darbinieku nemaz nesagaidījuši aptauju, jau būs devušies cita amata meklējumos. Antra Asare pirms diviem gadiem izstrādāja jaunu platformu, ar kuras palīdzību uzņēmuma vadība var sekot līdzi tam, kā darbinieki jūtas ikdienā, cik viņi ir apmierināti ar vadības stilu un vai viņi savā darba vietā jūtas novērtēti. Plašāk pastāstīs mūsu sižetu autors Uldis Birziņš.
✅ Pievienojies mums Facebook un saņem jaunākās ziņas ātrāk: 🤍 ✅ Sūti savu jautājumu mūsu treneriem uz epastu: info🤍startstrong.eu ✅ Vairāk par Start Strong lasi mūsu mājas lapā: 🤍 ✅ Paraksties uz mūsu kanālu YouTube: 🤍
ESP EUROPEAN STEEL PRODUCTION Rūpnīcu iela 4, Olaine, tālr.: 67069824, 🤍esp.lv
SIA Electro Taxi Aristida Briāna iela 9 k-1, Rīga Tālr: 24778832
Kamēr daudzi jaunieši steidz pamest laukus un par savu dzīves vietu labpārtāk izvēlas lielpilsētu Rīgu, uz Salacgrīvas novadu šogad izvēlējušies pārcelties rūdīti rīdzenieki Andis un Kristīne Bogdānovi. Jaunieši šeit iegādājušies lauku īpašumu un šogad uzsākuši audzēt vistas, kā arī iestādījuši smiltsērkšu dārzu un jau novākuši pirmo ķirbju ražu. Pāris atzīst – lai gan dzīve laukos nav viegla, abiem netrūkst ideju, kā savu īpašumu izmantot. Plašāk Vidzemes TV.
Pēdējā laikā pircēju aizvien iecienītākas kļuvušas mājas olas tādas, ko dējušas vistas brīvas turēšanas apstākļos. Šobrīd to pieprasījums gan Latvijā, gan Eiropā pārsniedz piedāvājumu un vietējie zemnieki olas pat nespēj piegādāt tirgum vajadzīgajā daudzumā. Talsu novada Laucienes pagasta zemnieks Uldis Ansons savulaik sportošanu nomainījis pret vistkopību un tas izrādījies veiksmīgs bizness.
Jauns pāris no Džērsijas uzsāk dzīvi Latvijas laukos. Lai arī cik neiespējami tas šķistu, tomēr jau gadu Rikijs Andersons ar savu draudzeni Villovu dzīvo lauku saimniecībā Latgalē. Abi šeit ieradās pandēmijas laikā ar mērķi atrast savas īstās mājas, kur ir klusums un miers, lai dzīvotu saskaņā ar dabu un varētu radoši izpausties.
Efficient data center operations enabled by Schneider DCIM means cost effectiveness and maximum space capacity utilization for partner Gulf Business Machines. Watch more EcoStruxure solutions for data centers: 🤍 Daman Insurance partnered with Gulf Business Machines (GBM) to design and build energy efficient and compliant to Tier 3 requirements Data Centre with DCIM by Schneider Electric. Learn how you can implement this same change with your business today. 🤍 ►Click here to subscribe to Schneider Electric: 🤍 Connect with Schneider Electric: ►Global Website: 🤍 ►Discover our Services: 🤍 ►Visit our Blog: 🤍 ►Job Opportunities: 🤍 ►LinkedIn: 🤍 ►Facebook: 🤍 ►Twitter: 🤍 ►Instagram: 🤍 This is a video about Daman Insurance by GBM utilizing Schneider Electric's DCIM to reach cost efficiency and high ROI in managing a data center.
Kamēr viena daļa jauniešu pamet Latvijas laukus, lai pārceltos uz dzīvi pilsētā, tikmēr citi atrod savu biznesa nišu un ir laimīgi par dzīvošanu ārpus lielpilsētām. Pie viena šāda cilvēka nupat kā viesojās arī Uldis Birziņš, kurš Alojas novadā atradis gados jaunu bitenieku Aigaru Vladimirovu.
Uzzini vairāk par biznesa inkubatoriem un iespēju pievienoties: 🤍 #biznesainkubatori #ventspils
AB DENTAL Sakņu iela 14, Liepāja M.Ķempes iela 2, Liepāja Tālr.: 26817791; 26817721 🤍abdental.lv
Vēlaties uzzināt, kā atpūtas braucienu uz ārzemēm pārvērst veiksmīgā biznes projektā Latvijā? Ja jā, ir vērts noskatīties stāstiņu par puisi no Dobeles, kurš ar Sporta pedagoģijas akadēmijas diplomu kabatā pirms astoņiem gadiem devās izvēdināt galvu uz Nīderlandi, lai pērn atgrieztos dzimtenē kā sertificēts industriālās pakošanas speciālists un dibinātu uzņēmumu, kas ražo valsts mērogā kvalitatīvākos visa veida koka iepakojumus, kā arī eiropalešu apmales.
Lauku jauniešiem biznesa ideju netrūkst. Dažkārt tās ir pārdrošas vai pat riskantas, bet dzīvē realizējamas, atzīst Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti. Organizējot biznesa projektu konkursu "Laukiem būt!", viņi pieredzējuši necerēti lielu atsaucību - konkursam pieteikušies 170 jaunieši no visiem Latvijas reģioniem. Viņi ir gatavi audzēt ķiplokus, gatavot mēbeles un mašīnu detaļas, šūt, frizēt - un darīt to savā dzimtajā pusē.
Iniciatīvas "Zaļais barometrs" eksperti ir izpētījuši 14.Saeimas vēlēšanu partiju programmas, noklausījušies un izvērtēsjuši politiķu pausto debatēs. Trīs podkāstu sērijās "Zaļā barometra" eksperti apspriedīs partiju piedāvājumus dabas, vides un klimata jomās. Pirmā saruna - ko politiķi sola bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā? Klausies un domā līdzi - kura partija patiešām izprot dabas jautājumus un spēs rīkoties tās saglabāšanā? Inicaitīva tiek finansēta ar Aktīvo Iedzīotāju fonda finansiālu atbalstu.
Kur mājās novietot snovborda dēli, velosipēdu vai slēpes? Parasti to visu saliekam kaudzē vienā istabas, gaiteņa vai garāžas stūrī un tā nu tie tur neestētiski gaida, kad sāksies jaunā sezona. Šādi pati problēma radās arī Edgaram Staunem, kurš izdomāja risinājumu – īpašus plauktus sporta inventāram - un visbeidzot nodibināja arī uzņēmumu “Akurat Racks”, lai palīdzētu cilvēkiem ar līdzīgām problēmām. Vairāk redzēsiet kolēģa Ulda Birziņa veidotajā sižetā.
.svg){kind=small}
